ఆశ్చర్యాకరుడా
నా ఆలోచన కర్తవు
నిత్యుడగు తండ్రివి
నా షాలేము రాజువు
సింహపు పిల్లలైనా
కొదువ కలిగి ఆకలిగొనినా
నీ పిల్లలు – ఆకలితో అలమటింతురా
నీవున్నంతవరకు
విత్తని పక్షులను
నిత్యము పోషించుచున్నావు
నీ పిల్లలు – వాటికంటే శ్రేష్టులే కదా
నీవున్నంతవరకు
చీకటి తొలగే
నీతి సూర్యుడు నాలో ఉదయించె
నీ సాక్షిగా – వెలుగుమయమై తేజరిల్లెదను
నీవున్నంతవరకు
Āshcharyākaruḍā
Nā ālōchana kartavu
Nityuḍagu tandrivi
Nā shālēmu rājavu
Simhapu pillalainā
Koduva kaligi ākaligoninā
Nī pillalu – ākalitō alamaṭinturā
Nī vunnantavaraku
Vittani pakshulanu
Nityamu pōshin̄chuchunnāvu
Nī pillalu – vāṭikantē shrēshtulē kadā
Nī vunnantavaraku
Chīkati tolagē
Nīti sūryuḍu nālō udayin̄che
Nī sākshigā – velugumayamai tējarilledanu
Nī vunnantavaraku
Click a stanza to preview here.